Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Lietus

autors: spogulitis [dzejoļi]

Lietus, kā nomācoša doma,
Sitas manā omā.
Bet es tik ar satriecošu smaidu,
Sēžu un gaidu.

Tas bija pērkons,
Pērkons, kas lietu atnesa.
Un tagad ar lielām lāsēm,
Sitas pret koku tāsēm.

Es sēžu slapjajā zālē,
Un vecais, melnais lietussargs,
Ir vienīgais Pasaulē,
Kas sargā mani no lietus.

Un brīdi man uznāk kāds spēks,
Kas lietussargu liek aizmest.
Un padoties lietum.

Un ir tik labi apzināties,
Ka lietus ar lielām lāsēm,
Kā nomācoša doma,
Sitas tavā omā.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2008-08-11 12:16
ak manu vai...atkal par lietu, palīgā, palīgā!!Nu mirksti uz veselību!
spogulitis	2008-08-11 12:22
vienkārši tādi laikapstākļi.. un tādi dzejoļi...
kwazimorda	2008-08-11 12:46
Patika.
Burve77	2008-08-11 13:40
tas bija dzejolis?
planeeta	2008-08-11 17:09
"Un brīdi man uznāk kāds spēks," - šitais baig interesants.:))) Jā, un vai tiešām - nomācoša doma, tas ir tas, ko ir tik labi apzināties?:))) Centieni labi.;)
Vejslota	2008-08-11 17:46
Ak, pārdabiskais spēks, Kas aizmest lietussargu lika...! Nu jācieš man šis pašas grēks, Kā tase lietū jūtos plika... :P :))
mistik	2008-08-11 21:29
Nu dikti lietains! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!