Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kur esam

Kur esam vienmēr saule spīd,
Un tādēļ neņemam mēs līdz
Kā citi-
Lietussargus,
Jo atliek tikai pasmaidīt,
Jau sejās visiem smaidi vīd,
Un sirdis
Iegūst spārnus.

Pat mākonīši debesīs,
Kas melni bija, balti klīst,
Līkst pāri
Varavīksne.
Mums priecājoties pienāk nakts,
Kad mēness miegam stāv uz vakts,
Līdz saullēktam
Būs līgsme.
Viedokļi par dzejoli
 kaijaa  2008-08-11 07:25 
līksme...
 Vejslota  2008-08-11 08:50 
Pie mums, mūsu pusē, arī- tikko pamodos, pārstāja līt! :))
 Burve77  2008-08-11 11:56 
jā, jau otru reizi tā līgsme...Bet mākonīši klaiņo vien un vējš tiem pakaļ žigli
skrien, un tā man rakstās katru dien` par dabas jaukumiem arvien:)))) DDD
 mistik  2008-08-11 21:13 
Idille!!
 Aijassmaids  2008-08-12 04:13 
Kaijaa,pieņem, ka tas ir jauns vārds:))
 ahma  2008-08-12 19:30 
Ok!Piekrītu līksmei:)!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?