mana vecā dzeja

autors: esssss [dzejoļi]

Tajā klusajā naktī,
kad zvaigznes runās ar mums,
Mani un tavi vārdi būs vienā taktī.
Ir ziema ārā vēss,
taču man nesalst
mani silda tava klātbūtne
Tas ir tas pēc kā mana sirds nemitīgi alkst
Vēlos lai tā būtu mūžīgi,
Lai mūžīgi mēs būtu kopā-
Un lai zvaigznes spīdētu mums mūžīgi.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-08-10 11:18
Mūžīgi mūžos...Āmen! :))
klusaisMiileetaajs	2008-08-10 15:15
Un šito tu uzskati par dzejoli..? :)))
kaijaa	2008-08-10 16:02
ja vecā, tad varbūt. Citādi - ieraksts dienasgrāmatā.
pagaliite	2008-08-10 17:24
Pirmās trīs rindas...un pietiek:)
mistik	2008-08-10 21:34
Jauks sapnītis!
Burve77	2008-08-11 13:54
kāda ir tava jaunā dzeja? Cerams, ka zvaigznes spīd vēl joprojām:))un mūžīgi !(piekrītu Vejslotai!)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!