Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vien Tavos sapņos...

Vai Tu dzirdi?
Kā mana sirds sauc Tavu sirdi...
Un abi mēs zinām, cik dziļi tās virmo,
Tās mūsu sirdis, kas nenosirmo...
Kā vāru stādu Tu mani audzē,
Gan lolo, sargā, stiprām rokām saudzē,
Liec saprast man, ka dienā saule esmu,
Kas Tevi skar ar karstu dvesmu,
Un naktī zvaigznīte, kas tālu spīd,
Vien Tavos sapņos tuvu, tuvu slīd,
Lai stāstītu Tev jauku pasaku,
Kur kopā vienmēr varam būt, gan es un Tu.
Ka nav ne laiks, ne attālums,
Gan nakts, gan diena pieder mums...
Tad rītos Tu mans saullēkts būtu,
Bet vakaros par rietu kļūtu,
Un naktīs zvaigznei karsti čukstētu,
Viss plašais Piena ceļš – tik es un Tu....
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-08-08 23:16 
Paldies.Ljoti jauks.Noskanjas jaukas,raits ritums,nekeras,un teelains.
 Vejslota  2008-08-09 09:45 
Viens otra sirdī klausāmies,
Vien sapņos kaisli taustāmies...
Vai nespiež gan uz
viņa dzirdi,-
Kad miegā pat visu telpu pirldi? :P :))
 klusaisMiileetaajs  2008-08-10 15:23 
Nezin kāpēc uzbudinājos. :))))
 ahma  2008-08-10 20:21 
Es tā arī nesapratu,vai pasaka tavā dzīvē jau ir,vai tikai vēl būs:)?
 danaja18  2008-08-10 20:46 
Bet vai visu vajag saprast? :) Pasaka no dzīves dažreiz ļoti atšķiras... Un ne visus
sapņus vajag piepildīt, tad tie kļūst par ikdienu.
 mistik  2008-08-10 21:18 
Tiešām jauka noskaņa! Ļoti romantisks!
 danaja18  2008-08-10 21:25 
Vispār jau pirmo reizi mūžā izteicos dzejā, tā kā nekritizējiet pārāk bargi...:)
 sollo  2008-08-11 06:07 
Skaistas dzejsa rindas...:)
 Vejslota  2008-08-11 08:37 
Nav jau slikts, bet jākritizē...jākritizē... lai Tu turpmāk zinātu, kadi te
kritiķi-frukti lasa... :P :))))))
 danaja18  2008-08-11 08:41 
Kā tad - ja jau saņēmu drosmi te viņu ielikt, tad jābūt drosmei arī kritikai acīs
ieskatīties... :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?