neiespējamais dzejolis
Sadzirdi mani vējā,
Paņem, ko nepaturēju.
Ļauj, lai pazaudēju
Sevi virpuļdejā.
Aizmirsti manu seju,
Neskaties tālu tur lejā,
Piedod, ja nepaspēju
Pārvērsties tavā dzejā...
| Viedokļi par dzejoli |
| Bitite12 |
2008-08-06 12:43 |
| Satiksimies nekurnekadzemē.... |
| Vejslota |
2008-08-06 13:29 |
Man jau dulla galva, klausoties tajos vējos...:D
|
| Burve77 |
2008-08-06 14:01 |
| jā, nupat tā vējdzeja sāk tā kā pūst par stipru -pievienojas slotai dejā!- |
| kaijaa |
2008-08-06 17:09 |
| šis ir vecs lītisdzejo :)) Ka vēja būs par daudz, tur laikam tā slota jāvaino... |
| klusaisMiileetaajs |
2008-08-06 17:15 |
| No kalna lejā novēlies, vai? :))) |
| pagaliite |
2008-08-06 17:25 |
stipri vēji uzpūtuši
slotai zarus nolauzuši
labi, ka kāts vēl pie vietas
to
nenomainīt kā riepas:p |
| mistik |
2008-08-06 19:01 |
| Labs! Izdevies! |
| Plaanpraatinjsh |
2008-08-07 13:29 |
Sadzirdēju arī - visu nakti dzirdēju Tavu balsi skurstenī, mazliet šaušalīgi, bet
patika. Labs dzejolis. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!