Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dauzīšanās prieks

Nupat kā rasa salijusi kausos,
Un saule, austot, lēni tukšo tos,
Mazs kucēns, izlaists savā vaļā zālē,
Ar asti aiznes rasu tālumos.

Pēc kausa nākamā grib saule sniegties,
Bet kucēnam ir dauzīšanās prieks.
Tas šurpu, turpu, riedams, ziedos nesas...
Nekas, ka kažoks mirklī slapjš tiek.

Gan saule žāvēs slapjo kažociņu!
Par to vismazāk šobrīd bēdas māc.
Jau kucēns pamanījis taurentiņu
Un trauc ar viņu draiskās rotaļās.
Viedokļi par dzejoli
 kaijaa  2008-08-04 07:44 
parotaļāsies - un taurentiņš apsēdīsies kucēnam uz degungala... :)
 Vejslota  2008-08-04 08:05 
Foršs dzejolēns! :))
 Plaanpraatinjsh  2008-08-04 10:06 
Hi-hi-hiīiiii.
 linkoln  2008-08-04 10:09 
Jaukas, draiskas rindas!
 planeeta  2008-08-04 11:10 
Nu, jāāā, uzrakstīts godam.
 Burve77  2008-08-04 11:32 
Jauki!
 lauvene4  2008-08-04 12:16 
labs:)
 klusaisMiileetaajs  2008-08-04 19:49 
Varētu domāt, ka dzejniecei ir 14 gadu. :))))
 mistik  2008-08-04 20:36 
Jā, draisks un priecīgs! Laba noskaņa!
 Aijassmaids  2008-08-04 20:59 
Sirdī nekad nevajag sevi pataisīt simtgadīgu.
 pagaliite  2008-08-04 21:39 
:))
 ahma  2008-08-09 10:59 
Kā man patika ::))!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?