Par binokli un vēl šo to.

Man uzkārts kaklā karājas kā talismans
Kā dāvana no laba drauga kāda
Viens varens vecs stulbs binoklis,
Kam viena puse tikai rāda -
Tam otra puse kaut kur aprakta,
Pie kāda banānkoka stāda,
Un blakus banānkokam paslēpta
Tur vēl ir bagātību lāde.

Ja reiz uz vietu to es došos,
Tad līdzi ņemšu savu līko nazi,
Man palīgos būs bērni tērpos košos
Kā pirāti, kā riebeklīši mazi -
Man vajag bērnu ticību šai bagātību lādei,
Man vajag līko nazi vēl kā ganu manai bārdai,
Un mazo riebeklīšu kņada
Būs garā ceļā kompānija laba.

Kad būsim krastā piestājuši mēs pie salas
Un atraduši banānkoku to,
Mēs izvilksim tad nikni lāpstas savas
Un raksim beidzot bedri kāroto -
Tad otru pusi binoklim mēs beidzot gūsim,
Pie pilnas bildes un ar abām acīm kļūsim,
Un bagātību lāde būs mums piedevām
Pie svētku dzīrēm klāt par uzkodām.

Nu beidzot stulbais binoklis būs kļuvis pilnā spēkā,
Un varēsim ar abām acīm mēs nu skatīties kā mēnesnīca lēkā,
Kā kaimiņmājas pagalmā ar suni kaķis spēlē,
Kā strazdi sakāpuši antenā tur savas dziesmas tērē,
Un vēl mums bagātību lāde būs -
Tur savas lāpstas iekšā liksim -
Līdz lāde bagātīgi pilna kļūs -
Tā mēs par bagātniekiem tiksim.