Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mātes klēpī

Vēlos vēlreiz, kaut vai mirkli,
Savās bērnu dienās būt,
Ierausties pie mātes klēpī,
Mana sirds lai viņas jūt.

Klausīties, kā šūpuļdziesmu,
Ieaijājot, māte dzied,
Domādama, ka es guļu,
Kā uz pirkstu galiem iet.

Tevi, māmiņ, dikti mīlu,
Laiks tik ātri aizsteidzies,
Tu jau esi galvu sirmu,
Bet es izaudzis sen liels.

Un, kā senāk, šūpuļdziesmu
"Velc, pelīte..." dziedi tu,
Daudz tās zini, ne jau vienu,
Es tās arī padziedu.
Viedokļi par dzejoli
 kaijaa  2008-08-01 15:33 
kāpēc mazbērni no klēpja izlīduši?.. :( :)
 Vejslota  2008-08-01 16:08 
Mīļš dzejolis izdevies. :)
 mistik  2008-08-01 19:07 
Jā, mīļš!
 tavssargs  2008-08-01 21:18 
Jāiet armijā, ko?
 klusaisMiileetaajs  2008-08-01 22:18 
Mani mana mamma arī vēl uzskata par uzraugāmu. :))
 Plaanpraatinjsh  2008-08-02 08:38 
Velc atpakaļ, Kaija! :)))
 Aijassmaids  2008-08-02 15:08 
Kaijaa-Kā skatos tu no Feini!Es pa laikam arī neparādītos dzejoļos ko mainu:)Bet
mazbērni jau paaugušies!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?