Dzīves slēģi

autors: zhaniits [dzejoļi]

Kādēļ izlikties, ka viss kārtībā,
Noraudzīties uz visu un smaidīt
Kā egles zari klusībā cieš
Sniega kaprīzes izdabātas tiek

Tiekties pēc nezināmā
Nezināt, kas notiks rīt
Atveriet beidzot acis,
Saule tajās spīdot vīd.

Cik brīžiem vienkāršas lietas
Par svarīgām kļūst
Tikai kad?
Kad pēdējās dienas skaitīt sāc.

Egles vienmēr paliek rāmas
Tas neuzliek masku
Tikai cilvēks cilvēkam reti rada prieku
Vieglāk teikt, ka nesanāk laika.

Runāt nesaprotot jēgu.
Satikt un aizmirst vārdu,
Tas tikai pierāda to,
Par daudz mūsu dzīvē slēģu.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-07-29 18:40
Nu, gan samuldējies, ko?! :)))
Plaanpraatinjsh	2008-07-29 18:41
Mja.Laikam jau domāts dzejolis ar dziļu domu.Kur Tu rāvi,ka kāds skaita pēdējās dienas, bet tad ir jāzina līdz kādam notikumam tās dienas atlikušas,taču no dzejoļa nekas tāds neizriet. Pārraksti no jauna.
klusaisMiileetaajs	2008-07-29 18:47
Pareizi, PLP! Es arī viņa vietā pārrakstītu. :))
Plaanpraatinjsh	2008-07-29 18:59
Rakstiet abi kopā,pamāci.
FAETONS	2008-07-29 19:13
Rakstīts kā pa celmiem.
Vejslota	2008-07-29 19:59
Rakstīts kā pa apsnigušiem egļu zariem.
mistik	2008-07-29 20:44
Man nepatīk egļu meži. Tie ir drūmi!!
tavssargs	2008-07-29 20:55
Partizāņiem vieglāk slēpties egļu mežos.
zhaniits	2008-08-05 11:37
kādam te grūti izprast zemtekstus :D nav jau vairs 5 gadi, kad raksta tikai par puķītēm un lielvaikaliem :D
Burve77	2008-08-11 12:59
te ir tik daudz zemtekstu, ka tekstam tā īsti vietas nepaliek...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!