Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
man pietiks...
salikšu vārdus
kā koka tupelītes rindā pie lieveņa durvīm, ietīšu vīnogu lapās. nebaidies, es jau neesmu burve, un mani vārdi nav krusas graudi – samtenes nesakapās. iepīšu vārdus sīpolu virtenē, pa vienam varēsi noplēst, uz rupjas maizes šķēlītēs griezt. es arī tepat virtuvē būšu, ar koka karoti maisīšu tos, skābputras toverī briestošos... salikšu vārdus kā raibus taureņus rindā pie likteņa durvīm. izvēlies, kurus brīvībā laist – tu taču esi burvis. man pietiks ar smaržu – to vienu, kas neizgaist.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|