Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Lietus noskaņā
Līst, tik apnicīgs, pelēks un slapjš.
Sit lāmās burbuļus, Trauc lejā no lapām un kokiem. Līst un līst..- līdz zeme par staignāju taps. Plūst dabai asaras Un aiztek aiz apkakles, rit lejup pa logiem. Bet smadzenēs manās kāds arājs dzen vagas.. Soli aiz soļa bez mitas, It kā darbam šim tam nerastos vieta cita. Man sāp un sāp un galva plīst pušu.. No skumjām un pelēkas dienas. Un domas pelēkas svaidās, Kā dzērves purvos- aizmirstas vienas.. Līst, joprojām vēl līst un skumju ēnas Kā līķauts par zemi klājas. Ir pagaisis prieks kā dzirkstele naktī Ko bezmēness tumsa rija. Jau seja ir slapja un slapjas man kājas, Pār kaklu silta un sāļa Tek urgās asaru dzija...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|