Lupatu lelle.

autors: miljaa [dzejoļi]

Gaismas stars ielauzās
Agrā rīta stundā
Nostāstiem klātā pažobelē
Kur zem avīžu kaudzēm
Gulēja saplēsta lupatu lelle,
Tās acis bija samirkušas
No lietus lāsēm
Kas lēnām sūcās tās sirdī
Sasaldējot atdzisušo garu,
Ieplīsusi rociņa bija izspraukusies
No mežonīgiem stāstiem
Kas gulās par tās jau izirušo dzīvi
Tā tukšumam lūdza
Neatstāt to aizmirstībā
Lelle gadiem iesūca sevī
Nebeidzamas negaisa naktis
Kuras sadrumstaloja ciešanas
Ko piedzīvoja pēdējā
Klātiem saules stariem dienā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
mistik	2008-07-16 23:35
Es kaut kur jau ko tādu esmu dzirdējusi vai lasījusi!!
tavssargs	2008-07-17 08:22
Es arī šito esmu lasījis! Komentārā rakstīju par Gestapo zvērībām.
Bils	2008-07-17 11:36
vudu...
Plaanpraatinjsh	2008-07-17 18:30
Teicu tak - pērc plastmasas lelli,klM gan teica,ka dodot priekšroku čugunā lietai lellei.
klusaisMiileetaajs	2008-07-17 20:42
Duraks! Tu pat gumijas lelli neesi vēl baudījis, bet citus māca. :))) Tas par PLP.
miljaa	2008-07-18 09:46
Daudzi daudzko iespējams ir līdzīgu sarakstījuši, bet es ne no viena neesmu neko norakstījusi. Es pieņemu ja manu sarakstīto kritizē, bet savādi paliek, ja sarakstīto sauc par plaģiātismu, kurš tāds nav, jo tas nav rakstīts iedvesmojoties no citu darbiem.
Burve77	2008-07-18 10:52
jā, gandrīz katrs jau kādreiz uzraksta par to nelaimīgo lupatu lelli...
ahma	2008-07-20 09:04
Skumīgs,bet labs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!