mākoņi kā rudenī

mākoņi kā rudenī
gumijas zābakiem kājās
virs kartupeļu vagām lidinājās.
uzmanīgāk, tā nedrīkst, –
mākoņot, kur vien iedomājas! –
kāpostu galvas
kā sieviņas ziņkārīgas
apsauca ne vien mākoņus,
bet arī vējus:
tie esot no Rīgas
un uzpūtīgi tik ļoti,
ka svēti tic –
bez viņiem šai dārzā
pat gurķus nenosapņot.
apnika mākoņiem klausīties
kāpostu sieviņu tenkās,
tie sasauca vējus un sāka
pa dobēm tupeņus trenkāt,
novilka gumijas zābakus,
riktīgi izpurināja,
baltas šļakatas šķīda,
kāpostu klačas nomazgāja...
un atkal kā rudenī,
bet nu jau bez zābakiem kājās,
mākoņu gubas
virs dārziņa slidinājās