Ziemas naktī

autors: liigii12 [dzejoļi]

šai klusajā ziemas naktī
es nebaidos mēness bālganā ģīmja
kas skatās uz mani ar pagātnes acīm
kur dēmons ik katrs ar asarām slacīts
tur sāpes un bailes cilvēku sejās
un gaismas kas izdziest bezizejā
es nebaidos mēnes bālganā ģīmja
es nebaidos kliegt par nākotnes dzīvi
es baidos tik izliet asaras savas
par cilvēkiem kuri to nespētu saprast
es neprotu dzīvot šo vientuļo dzīvi
un varu tik sapņot par dziesmām un brīvi
es neprotu dzīvot šo vientuļo dzīvi
kur jāpiebeidz pagātnes dēmoni sīvi
kur sapņi ar nākotni kopā saplūst
un bālganais mēness manu asaru pļavas sev saplūc

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
punktiite	2008-07-14 09:20
Vasaras vidū - par ziemu un tādu drūmu noskaņu... Kāpēc?
Vejslota	2008-07-14 10:08
Cik noprotu,- tā dvēsele apjukusi, ka jūtas kā ziemā... Tā gadās.:)
Plaanpraatinjsh	2008-07-14 18:06
Ak tad asaras var sašķīt kā biešu lapas.Kur tā pļava ir?
klusaisMiileetaajs	2008-07-14 18:49
Man gan ir bail no mēness. :(
mistik	2008-07-14 20:16
Jā, pilnmēness ietekme uz cilvēku ir neprognozējama...!!
tavssargs	2008-07-14 20:29
Gļēvuļi!
GedertsPiebriedis	2008-07-14 21:43
Debesu spīdekļi jaukuši prātus ne vienai vien civilizācijas paaudzei, un tur neko nevar darīt.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!