|  Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
  nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | Mazā izbraucienā
 
Es šodien sēdos ritenī Un minos, cik vien spēju, Un savā naivā prātā Sev nosolījos noskriet vēju... Bet braucot cauri parkam Tā apņēmība zuda, Jo klusums, dziesma, svilpoja ko strazds, Bij manai dvēselei kā burvju slazds... Pa līkumainu taciņu Es strauji nogriezos gar upi, Un sekoju tad taurenim, Ka plīvoja vien garie mati. Te liepu smaržā vēlos, No jauna prieka spārnos cēlos, Un līdz ar bitēm dzeltenajos ziedos Par medus kārēm saldām aizsapņojos. Drīz teka beidzās, ceļš ved gar meža malu, Kur vēja skrējienam vairs neredz galu, Te smaržas pēdējās dod savītušas meijas, Un sveķu tvanā grāvī guļ nozāģētas priedes... Tā garām paskrien pļavas, laiks, Joprojām kājas minās... Tik noskriet kāroto to- vēju, Es tomēr... nevarēju... 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? |  | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||