laika apstāklis
kā klusums bez vārdiem,
kā odi bez spārniem
dzeļ saule, kad mākoņu nav.
glauž mākoņi sānus
veļ negaisi vālus,
liek saulei pieklust un rimt.
bet lietus bez kājām
nāk debesu jumu
un zibenim asumu dod.
vai bēdīgs vai priecīgs,
pēc saules vai lietus
ikkatrs reiz pajumti rod
Viedokļi par dzejoli |
klusaisMiileetaajs |
2008-07-12 15:12 |
Labāk lai odi būtu bez snuķiem! :)) |
linkoln |
2008-07-12 17:11 |
Ļoti jauks!!! |
Vejslota |
2008-07-12 20:29 |
Kaut kāds apstāklis te nospēlēja, ka man patika...!!! :):)) |
mistik |
2008-07-12 22:39 |
Tāds mierigs, bet draudīgs, tieši kā pirms negaisa!! :)
Laba noskaņa, man patika!! |
tavssargs |
2008-07-13 10:08 |
Vasaras lietu katrs duraks var pārdzīvot. |
Plaanpraatinjsh |
2008-07-13 21:00 |
Tad tas viss aprakstītais ir tas "laika apstāklis"? Kaut kas te nerīmējas. |
izdosies |
2008-07-14 16:21 |
ritmojas labi.
3.pantā, cerams, bija domāts "doT", citādi kopainā pazūd jēga, paklūp aiz vārda "nāk"...
citādi - ir ok. |
pooh |
2008-07-15 01:30 |
:) lietus nāk no debesīm un zibenim asumu dod. Lietus nāk un dod. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|