...

autors: devilinja [dzejoļi]

Aiz saviem soļiem ,Tavu elpu atkal jūtu!
Aiz saviem soļiem, atkal Tavus dzirdu!
Vai tiešm visu mūžu sekosi man, kā balta ēna?
Vai nesaproti cik tas ļoi man sāp?
Ik reiz, ik katra lieta man par tevi atgādina.
Pašm nezinot, Tu manu dzīvi salauzi!
Bet vēl daudzi gadi ,lai to visu,visu aizmirstu........
Lai visas sāpes izsāpētu...........

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2008-07-11 21:15
Parvietojies pa tumsu-ēnu neredzēsi... :)
Vejslota	2008-07-11 21:38
"aiziet gadi, aizskrien gadi, aizskan mūžs... re kur muzikanti spēlē, re kur muzikanti spēlē Tavu mū-ū-žu..".. Nu- apmēram tā.... :)
planeeta	2008-07-12 00:07
Jessus!
Vejslota	2008-07-12 00:14
Jā, planēt, piesauc Jēzu! Šovakar te vismaz diviem dzejdariem- Poltergeists! :))))))))))))
mistik	2008-07-12 00:22
Nost ar poltergeistiem!!!!!!
tavssargs	2008-07-12 09:44
Spiegu darīšanas.
GedertsPiebriedis	2008-07-12 14:09
Dzejniecei riebjas, ka viņai seko, un to viņa burvīgā formā izsaka savā jaunākajā darbā.
klusaisMiileetaajs	2008-07-12 15:19
Kāpēc Tu mums to stāsti? Vai domā, ka mēs iesim un pieslānīsim viņu tā kārtīgi par Tavām ciešanām? :)) Ja nu vienīgi Tavssargs. :)
linkoln	2008-07-12 17:04
Dzīvi nevar salauzt, ja pati to nevēlies! Katrai nelaimei ir sava zelta maliņa!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!