Ta ir tas,kas tās rētas dziļāk griež..

Aizver acis...Izkrāso šo mirkli..Pasauli..
Katrs vārds tagad spētu saraut šīs sajūtas...
Tik maigas,tik liegas..Pasakainas...
Spēt pavērties augšup sajūtām un dzīvei jaunai...

Vēlos saklausīt tavus smieklus...
Tik nesamākslotus un vieglus..
Katrā lietus lāsē saskatīt debesis...
Katrā ziedā ieraudzīt asaras..
Uz manas plaukstas tik tava sirsniņa sarkana...

Paskaties uz manu pusi..
Lūdzos es pie sevis tik klusi..
Ņeļausim šim lietum līt!
Mūsu labos soļus mīt..
Tavās rokās uzzied ziedi...
Bet manās tavas rozes vīst...

Aizver acis! Sajūti...
Lietu tik vēsu...
Jūras viļņus pie savām kājām,
Aizvērt acis un krist,krist un krist,
Uzzticēties tukšumam...

Ir vārdi,kas ir gaidījuši pārāk ilgi..
Pāršķirstot veco kladīti tos atradu...
Kā nekā šis parāds tak jāadod...

Bet tu zini,ka ir baigi grūti pateikt tieši acīs,ko es pret Tevi jūtu..
Nē tā nav vienkārša aizraušanās..Atceroties Tavu seju izjūtu kā maigu vēja skatienu nodurtu uz leju.
Te pēkšņi teju,teju attopos ka vairāk nespēju.Tev rakstu dzeju,īsto ceļu meklēju!!!

Bet zini tas ir baigi grūti!Šīs sajūtas,ka manas rētas dziļāk griež.
Atminos saldas lūpas un nu jau kļūst par grūtu krist ceļos Dievu lūgt patiesība ir par rūgtu...
Vairs nespēju ziedus plūkt,šķiet daru tiem pāri.Nav vairs gaismas manī,lēnām dziest saules stari...Kāri noskatos kā kvēla dzirksts,kas manī sirgst,smaga sirds tā gausi mirst...

Un tālāk mana sirds vairs nepulsē...un arī tu neesi aizmirsis vai ne? Kā saka veca mīlestība tak nerūsē!Atbildi ko jūti!!Lūdzu neklusē!.

Dievs lūdzu piedod man manus grēkus! Un lūdzu Dievs dod man spēku jauniem grēkiem!..