Nebūt

autors: NorthernAjive [dzejoļi]

Es zinu, ka tas viss jau kādreiz izsapņots,
Es zinu, ka tas viss man nav jāsaprot.

Gribu pateikt tev "paldies",
Bet, sirds, jel savaldies,
Nav jēgas vairs tā skriet!

Brūces sadzīst lēnām,
Man bail, ka rītā rēnā nebūs laika attapties.
Un es klīstu cauri sapņu drupām,
Lai spētu pazaudēt to īstumu,
Ko sirds vēl nes.

Klusums aizbiedēs, jo tas rētas plēš,
Man vēl jāpaspēj sevi nezaudēt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-07-08 18:10
Sadzīs. Sadzīs. Turies. Nepazaudējies. Vēl labi ies.
klusaisMiileetaajs	2008-07-08 18:44
Klusums nemaz nebiedē, ja ir ar ko mīlēties. :))
Plaanpraatinjsh	2008-07-08 18:45
Neskraidi tik daudz basām kājām pa nepazīstamām vietām, tad brūces nebūs. Brūces vislabāk dziedē urīns - tas no tautas gudrībām.
klusaisMiileetaajs	2008-07-08 18:56
PLP, aizsūti viņam kādu pusspaini! Ja viens nevari sagādāt, sauc Alfredo palīgā! :))
Plaanpraatinjsh	2008-07-08 18:59
Varu kaut cisternu sarunāt, ja tikai palīdz tām brūčusāpei.
klusaisMiileetaajs	2008-07-08 19:09
Es arī ziedošu, ja kas..!
mistik	2008-07-08 23:42
:))
kwazimorda	2008-07-09 09:15
O,`zelta lietus`piekritēji...:DD

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!