Veltijums
Noķēris un turot rokās
Skaistu,mazu putnēnu
Tam es klusi stāstu
Lai Tev manas dziesmas
Tas pie loga rītos dzied
Kas kā pavasara alkas
Tavu sirdi atkausē
Un Tu pa pļavu skrienot
Spētu mani ieraudzīt
Jo es ka viena smilga
Vēja zemu noliecies.
| Viedokļi par dzejoli |
| linkoln |
2008-07-07 17:51 |
| Ļoti mīļi! |
| Larika |
2008-07-07 17:53 |
| Mīļi un skumji. |
| tavssargs |
2008-07-07 18:04 |
| A, ko šis..? |
| Tapatviens |
2008-07-07 19:42 |
| Noklausijās ko es viņam teicu un tagad katru rītu skaistus treļļus dzied pie loga. |
| vanadziene |
2008-07-07 19:52 |
| Nu, smilgas gan liecas vējā, gan atkal ceļas augšā, galvenais, lai nenolūztu...:) |
| Tapatviens |
2008-07-07 20:49 |
| Smilgas tā vien nelūzt ,viņas stipras un vēji neskādē.Ta kā uztraukumam nav vietas |
| Vejslota |
2008-07-07 21:06 |
| Vītero, vītero- kādu laiciņu nebiji manīts dzdz!!! :))))) |
| mistik |
2008-07-07 21:57 |
| :)) Lai veicas - Tev un putnam!! |
| Tapatviens |
2008-07-07 22:10 |
| Paldies,viss ir pasakaini.:-)) |
| klusaisMiileetaajs |
2008-07-08 00:37 |
Plāprātiņš varētu visu pateikt, kā ir, jo viņš katru vakaru ķer cāļus un liek gulēt.
:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!