Paradīzes okeāns

kad mēnes pieskaras tev klāt,
kad vējā viļņi klusu šņč,
tad sirds tev straujāk pukstēt sāk,
un Tu..
tu nejūti pat to ka sāc
ar smaidu viļņus dancināt
un es taj visā noraugos kā tāds..
tāds neizdevies pārpratums,
kā mēnes gaismas atspīdums,
kā nejaušs tumsas posta izmisums.

un noticot ši vīzijai,
šai mīlestības līnijai,
mēs aizejam pa ceļu atvērto..

..tā roku rokā ejam mēs,
neko sev blakus neredzot,
pat nenozīmīgs liekas jautājums.
par to kur ceļš mūs aizvedīs,
vai saules stari sasildīs,
un rīta gaismu saskatīs,
jo tas..
būs svarīgs varbūt rītvakar,
bet šodien abi lidojam
uz paradīzes okeānu mēs.

manu sirdi piepildīja
paradīzes okeāns.
tavu jūtu simfonija,
manas elles paragrāfs..