Drēbnieks, kura nav

no tumsas viļņu pseidošķīstām glaimu putām,
no melu šļakatām, ko kaisles jūra nes,
no mēness komercgaismas viltus stīgām
tev, mīļā, atkal tērpu darināšu es.

tu tajā zudīsi kā pusnakts sapnis,
kas iemirdzas un acumirklī gaist,
jo viss, kas māņos austs, reiz saplīst,
tavs krāšņais augums trīsēs vēss un kails.

ej, sasildies pie citām dziļo slāpju māsām,
pie kausa prognozēti neielietā.
tavs pašas ilgu kondensāts rit karstām lāsēm,
tās slīd kā glāsts pār tavu klēpi
manu lūpu vietā