gaismiņā jāizbrien

manam bērniņam viendienītim
sapnītim manam
tālam un izbalējušam
nav vairs kur palikt.
es nejūtu tavu elpu
lāsojam sev uz krūtīm
sasalusi
tā kamolā veļas
plīša lāci pa ceļam paķerot līdzi
un krīt.
man tikai izelpa tiek
nopūta smaga kā lāsts
ko nevar pacelt
un šūpulī ielikt.
dziesma pusaizžņaugtā rīklē
pārlūst uz pusēm
nosmokot pēcpusdien.
nav zaļas zāles
nav tumšas naktes
kur bērīts pa priekšu skrien.
manam bērniņam viendienītim
pašam ir gaismiņā
jāizbrien