dažkārt

dažkārt ir tik riebīgi,
dvēselē velk sāpes, slāpes, ilgas...
un ļoti daudz neaizpildītas vietas,
bet mūzikā ļauts sapņot
par ko jaunu...
lūdzu, sirsniņ, nemoki,
dažkārt vienkārši ir nepieciešams raudāt,
un nedrīkst pārāk daudz domāt,
var arī ko izdomāt...
nevajag!
varbūt tas vienkārši ir sakrājies nogurums?!
dziedam!
šī ir diena, kad mūzika nevar būt par skaļu,
jo vajag izplosīties...
pierims sāpes, ko rada šie dvēseles mezgli –
tie dažkārt aizķeras,
jo nevar jau vienmēr viss aiziet tā -
gludi un līdzeni...