Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Klusums-manas mājas...

Klusums-manas mājas,
Klusums-mans bieds.
Pa lauku basām kājām,
Esmu palicis-viens.

Viens ar savu sāpi,
Viens un tikai viens.
Eju kājām uz mājām
Jā,esmu palicis-viens.

Ar tumsu draudzējos šonakt,
Ar tumsu mērķis man viens.
Nesteidzos mājās pārnākt,
Izbaudu-smaržo siens.

Viens ar savu sāpi,
Viens un tikai viens.
Vēl joprojām ceļā uz mājām,
Jo nav man vairs kur skriet.

Sveci es iededzinu,
Svece man siltumu dod.
Kaut esmu pārnācis mājās,
Kur dvēsele lai siltumu rod?

Viens ar savu sāpi
Viens un tikai viens.
Esmu te-savās mājās
Un jūtos nožēlojami-viens.

Raud dvēsele mana vāri
Raud dvēsele,ļoti raud.
Ka joprojām tai daru pāri
Nu ko...,vai pašam sev "kraut"?

Viens ar savu sāpi
Viens un tikai viens.
Pats paliku Laimi zem kājām
Tāpēc ar` palicis-viens.
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2008-07-02 09:40 
Nu neraudi, neraudi!!:) Dažreiz vienai palikt arī labi :))
 pagaliite  2008-07-02 11:37 
mājas ir vieta,
kur sāpi izraudāt
un mierinājumu rast
 linkoln  2008-07-02 15:50 
Ceru, ka tas klusums nav viena km garumā? :))
 Vejslota  2008-07-02 18:23 
Daudzkas tajā vienatnē arī ir labs! Kas notiek paša dvēselē, to cilvēks zina vien
pats... Vispār jau, kā tur teica- viens tu šajā pasaulē nācis, viens arī aiziesi...
Un no Laimes- kāp nost! :p :)
 ahma  2008-07-02 19:39 
Patiesībā šo dzejoli veltīju kādam cilvēkam...:)!Bet paldies par komentāriem,noderēs.
 klusaisMiileetaajs  2008-07-02 20:10 
Sapratu, ka dzejolis veltīts man...
 vanadziene  2008-07-02 20:49 
Tāpēc jau mums ir suņi, kaķi, kāmji, žurkas un cita dieva radība, kas mājās gaida,
lai nebūtu vieni...:)
 ahma  2008-07-02 21:28 
Kl.M.,teikuma beigās trūkst smaidiņa:)!
 ahma  2008-07-02 21:31 
Vanadzien,ja man būtu šīs dzīvās radībiņas,tas nozīmētu to,ka vēlos noslēgties no
ārpasaules..:)!
 mistik  2008-07-02 21:48 
Vienatne ir tikai fakts!Cita lieta kā to uztver - nez kāpēc atcerējos vecu anekdoti
par gruzīnu, sākumā: -Odin, odin, sovsem odin, raudot; pēc tam jau smejoties...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?