Atdod manas OLAS !

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Pavisam viņu bij divas-
Tādas siltas un rozīgi baltas.
Tās bija manas divas:
Tik daiļas kā marmorā kaltas.

Tad atnāci tu un sagrābi abas saujā.
Tās atrāvi dzimtajai vietai!
Kur aiznesi abas, Sirds skumīgi taujā:
Kur aizskrēji tumsā un lietū?

Ir palicis tukšs un nejūtīgs prāts
Acis no orbītām spiežas..
Te nedziedās gailis un neglābs kāds
Un pasaule tālāk griežas.

Tik vista no jauna perēklī kāpj
Lai izspiestu kārtējo olu.
Bet ļaudis tās laupa un vistiņu krāpj
Un labāku barību sola..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2008-07-01 15:09
ak Tu draiskuli, ak tad par vistiņām raksti, koa:))))????
Vejslota	2008-07-01 15:17
Kas tad cits sev asti cels, ja ne pats... :P :D
Susurlacic	2008-07-01 15:23
jā .. kas gailim seksti cels :)
aruta	2008-07-01 16:45
Jā..ja , par vistām gan :)))????
mistik	2008-07-01 22:26
Lācim lauksaimnieciski temati šodien! :)
mazaa_burve	2008-07-02 10:29
Susis pārkvalificējies par vistkopi? ;)
vanadziene	2008-07-02 20:54
Nabaga vīrieši, kam tā "mantība" jāsargā... Mums, sieviešiem, gan labāk-tikai nevainību var nolaupīt, un to pašu tikai vienu reizi. Dzejolī sanāk, ka susurlāča olas apdraudētas līdzīgi kā vistas olas, kuras zog sistemātiski...:))
Susurlacic	2008-07-03 08:39
Tev Vanadzien,, šitādas domas :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!