Kad nav savu māju

Skumjas palika uz trotuāra.
Tās domāja – tur pasaules mala.
Ak, kā maldījās viņas!
Trotuāram nav gala.

Skrēja tās cilvēkiem pakaļ,
Lūdza, lai paņem līdz!
Kaut kur taču jābūt skumju mājām,
kur orderis uz dzīvi būtu izrakstīts.

Tad skumjas taisīja reklāmu,
Smeldzē mācījās smaidīt.
Tikai cilvēki gāja garām,
Laimi no tām nesagaidīt...