Ieeja brīva

autors: linkoln [dzejoļi]

Es brīžiem liekos sev maza,
Kad ierokos klusumā.
Un atslēgu karinu uz durvīm,
Lai neapmaldītos tālumā.

Tad ganos pa savām pļavām
Kā paklausīga avs.
Kaut vēji trako un ārdās
Un aizsmakusi tauriņa balss.

Kas teica, ka lielajiem viegli,
Ka viņos visa ir daudz?
Pat kaimiņa dūšīgā Margo
Pa laikam klusumā trauc.

Nu ko es par sevi stāstu,
Manī jau visa gana.
Atslēgu jau noņēmusi
Mana rudzupuķu pļava…

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-06-27 15:12
Nu, tad beidzot izrakies no papardēm gan, ko? :)) Ar atgriešanos! Bet laikam jau pazudīsi rudzpuķu plavā... :))))))
mistik	2008-06-27 16:50
Auglīga Tev ganīšanās!! :)
Paracelzs	2008-06-27 20:33
Tajās tālajās pļavās ir forši ...:)
klusaisMiileetaajs	2008-06-28 09:14
Siena laiks beidzot, ko? :))
kaijaa	2008-06-28 09:41
Rudzupuķu pļava, vēl daža magone... Kamēr vēl nav noziedējusi tā pļava... Smeldzīgs tev šis padevies.
radieto	2008-06-28 23:51
Savs laiks klusumam, savs - vēju dejai.
ahma	2008-06-29 07:51
Rudzupuķes-mana mīļākās puķes:)!
pagaliite	2008-06-29 08:17
katram ir sava rudzpuķu pļava kurā miers un klusums zvana

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!