Veltījums!;)

autors: Kleopatriina [dzejoļi]

... tās durvis vēl ir ciet...,
uz debesīm, kas iet...!
Varbūt ir Tevī pašā Visums viss,
un Tavās acīs bezgalība...!

Klusums reizēm mēdz būt tik skaļš,
Ka piliens, krītot, kā pasaule skan,
Un pārdomas sakrīt kā rasas lāsītes
Lietus noskalotā zālē!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Bils	2008-06-26 08:34
Jāņu naktī slapja zāle, lai to pīpētu-jāizžāvē uz ugunskura.jox, protams.
Paracelzs	2008-06-26 09:11
Nav ne debesu, ne elles, Tikai šīs bezgalīgās pasaules, kuras tu radi tik ilgi,kamēr iedomājies, ka tev ir taisnība. R.Bahs :)
lavanda3	2008-06-26 10:30
man patīk, kā par klusumu pateici, raksti vēl, gaidu vēl kādas vārsmas..:)
pagaliite	2008-06-26 11:39
neizslēdz troksni klusums plēš bungādiņas:)
klusaisMiileetaajs	2008-06-26 18:47
Dziesma lido zilā tālē, Es pa-lieku tepat zālē. :))
kaijaa	2008-06-26 20:02
skan kā rečitatīvs :)
mistik	2008-06-26 21:42
Skumīgs!
Kleopatriina	2008-06-27 08:15
Tās tikai pārdomas! Ir skumjas katrā pašā!:) Un klusums tiešām mēdz būt ļoti skaļš, Jo var ikviens tad sevi sadzirdēt!:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!