Tiekamies.

Tiekamies atrunas noklusētajā daļā,
Kad sargsuņi palaisti vaļā
Un aizskrējuši pie upes
Padzerties.

Tiekamies pie noklusētās atzīšanās koka,
Lai varu just, cik silta Tava roka,
Kad mūsu klusumi sarunāsies
Un Tavi pirksti smiesies
Par manu skaļo nekā nepateikšanu...

Tiekamies pie apgāztā pierādījuma,
Kad izmisums aizņemts ar pūlēm
Pieslieties atkal kājās
Pirms smieklu vētra stājas...
Tā nestājas,
Tu smejies par manu klusuma
Trokšņaino runīgumu,
Un es smejos Tev līdz,
Tā ka visa brokastu varavīksnes tējas tasīte trīc
Un kaut kur mušas kabatā pazūd
Tavs šķelmīgais smaidiņš,
Nejauši nokritis no lūpu kaktiņa.

Vēl kāda saule paskatījās pa logu...
Nē, es vēl negribu atlaist Tavu roku...