Es vēlreiz atpakaļ nākšu...

Jau atkal liepas zied,
Pēc medus debesis smaržo,
Jau atkal ilgas lūdz iet
Un pēdas pēc dzēlieniem tvīkst.

Es gaidu – ir padebess vaļā,
Šļāc lietus, ne asaru jūra –
Lai dvēsele neaizklīst,
Lai uzzied topinambūri.

Tai naktī, kad debesīm atveras sirds,
Tās zvaigzni papardēs nones,
Tu zini – ir brīži, kad acis mirdz
Un vieglas kā nāve kļūst domas,

Tai naktī jau atkal liepas zied
Un debesis smaržo pēc medus,
Es pagriežu laika stundeni,
Lai atpakaļ skaita gadus –

Līdz būšu atkal kā bērniņš tīrs,
Kā senāk debesīs kāpšu.
Ir Jāņi. Atkal. Nebrīnies.
Es vēlreiz atpakaļ nākšu.