Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

skumjas...

Visapkārt klusums
Tikai mēs saplūstam divatā,
Tā mēs sēžam un ciešam klusu
Un ciešam kā reiz visi.

Nav vairāk prieka man
Un smeldze apņem mani,
Šķiet pamazām es slīgstu
Trūkst spēka man.

Un dzirdu es, kā kaut kas raud
Tik vientuļi un klusi,
Kā vientuļš vējš žēli čab
Tā sirds man noskumusi.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2008-06-23 11:57 
Steidzami jāmeklē svaigu papardes ziedu!!!:)) Degunu augšā!
 mistik  2008-06-23 15:05 
Lai sirsniņa neskumst un atrod to, ko meklē!! :)
 Vejslota  2008-06-23 21:15 
Man arī uznāk skumjas... Tad es skumstu. Bet beigsies taču kaut kad... :):)
 ricko  2008-06-24 18:38 
kadreiz reiz beigsies, un atgriezisies...;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?