Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kāds nieks

kad iestājas vakars
man acis aizmiglo prāts
Vai tu maz zini,
cik ezers šis dziļš?
Tevī nav domu ...
nav domu par sniegu kalnu virsotnēs
par zaļajiem ievu krūmiem rudens nojausmās.
Tevī mīt sapņi
kā debesu zvaigznāja kalns ...
es zinu, būs vakars un
mans acu aizmiglotais prāts zudīs aiz tā!
Viedokļi par dzejoli
 elStresso  2004-05-27 16:26 
cik dzilja (pati)
 Lodveida_zibens  2004-05-27 16:50 
Te nu ir kaut kas grīstē. Tu acīmredzot steidzies vai tevi kāds traucēja rakstot šo
dzejoli. Turklāt atkal šabloni tiek izmantoti. Tas viss kopā izskatās pretrunīgi un
nemaz nepārliecina.

Piemēram, pirmās divas rindas nesaskan galīgi ar pēdējām
divām. Domāju, ka tā ir tehniska kļūda. Bet dzejā tehniski kļūdīties nedrīkst, jo tad
tu nenodod tālāk pati savu domu.
 pooh  2004-05-27 16:50 
acis aizmiglo praats,
buus vakars.
shis vakars.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?