Debesis.

autors: Domataja [dzejoļi]

Vakars, tumsa
Un patīkama vēsma
Lēnām pārņem mani,
Manu sirdi un dvēseli,
Mani pašu...
Zvaugznes debesīs staro,
Mēness tās klusībā sargā,
Bet debesis...
Tās visam ļaujas,
Tikai klusībā smīn
Par dienu aizgājušo,
Par sauli, tikko norietējušo,
Par nakti atnākušo,
Par visu, kas bijis,
Par visu, kas vēl būs...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ahma	2008-06-21 12:38
Jāņu nakti viss piepildās:)!
FAETONS	2008-06-21 13:56
Tukšvārdība.
Vejslota	2008-06-21 18:48
Un būs arī!!!! :))
klusaisMiileetaajs	2008-06-21 20:45
Mēness gaisā zvaigznes baro, Mākoņi ar tūcēm karo. Naktī vilki skaļi kauc, No alām āpšus ārā sauc. Viss, kas interesē jūs, Oho dzejā lasāms būs. :)) Fanteons nav gudrs. :))
mistik	2008-06-22 20:20
Noslepumaina noskaņa! Kā jau Jāņu naktī! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!