tur palika paradīze

1 ( ievads )

mans ceļš pa graudu ielu iet
pēc tam pa gulšņiem taka pāri
pa taisno
pa diagonāli

nāk čigānzirgs jau pretī
strauji klāt
un iesāk bubināt

tā lielās acis mani pēta kāri
vai nebaidies
vai pieri noglaust vari

caur pļavu vieglas kurpes ātri nes
bet līkumu jau nemetīšu es

reiz uzbēruma oļi gludi bija
tiem pāri asas šķembas pārkaisīja
vairs ne ar augstpapēžu kurpēm kājās
ne mīkstām plānām zolēm doties mājās

tur kļavu maikstes zirņu dobei šķeļam
zem ūdens nogrimušo laipu laukā ceļam
turpat ir skola viss ir vienuviet
un pārbrauktuves zvans kā eņģels dzied


2 ( nobeigums )

uz otru pusi
ceļš gandrīz tas pats
man atkal jāauj kājas

es beidzot būšu
atgriezusies
savās tēva mājās

te atkal viss
tik pusdarīts
kā visa dzīve mana

tik perfekti
tā izsvaidīts
lai darba būtu gana

lai atkal kopā savāktos
un teiktu
kam man tas

jo svarīgākais visā ir
vien pārkārtošanās


3 ( iztirzājums )

tur palika paradīze
eņģeļu cienīgas skaņas
kas likās reiz trimda un elle
bij pārsātinātas maņas

nu mīlestībā viss peldas
ik salūts krīt taisni uz galvas
un glāstošs ir katrs troksnīts
visdārdošākajās zalvēs

tur viss kas man trūka slīd gaisā
to nevar nejust tur esot
un pievelkas vienīgi labais
prom piepildījumā nesot

un lai gan pošos pa retam
uz nostūri dārgo kluso
tas visulaik stiepjas man pretī
pats tiecas uz manu pusi