jāņi
uz debess
malā
iekāpušā kalna
zibeņstaru
norūdītā gala
stāv ozols,
akmenis zem tā.
un katros
jāņos
jāj dievs
ar sasirmušu kumeliņu
un apsēžoties
akmens krēslā,
kļuūt jānis
mums par prieku,
gavilem un kādu nieku
alus,
jaņusiera,
papr`žieda
jaukai mīlas piedevai
un dievišķības turpinājumam uz zemes.
| Viedokļi par dzejoli |
| kaijaa |
2008-06-18 08:24 |
| sasirmušais kumeliņš,kļūtjānis, papržzieds - :)) |
| Bils |
2008-06-18 08:56 |
| bravo! |
| Burve77 |
2008-06-18 10:23 |
| nu vajag taču pārlasīt, kaitina tās kļūdas:((( |
| Vejslota |
2008-06-18 12:47 |
Tiešām, ja varētu uz pirmo vienā ņēmienā raiti izlasīt, šis būtu bijis liela bauda..
Bet tas "paprr.." pārvēršas par tādu tādu purkž... :) |
| lauvene4 |
2008-06-18 13:11 |
| skaists, dievīgs dzejolis...bet nu sasmīdināja pēc vella:)) |
| linkoln |
2008-06-18 14:36 |
| Jā, tās kļūdas izsit no sliedēm! Bet laba doma gan! |
| mistik |
2008-06-18 15:33 |
| Tiešām dievīgi!! Štrunts par kļūdām!!! :) |
| pooh |
2008-06-18 15:45 |
| Paldies mistik :) |
| exizeaar |
2008-06-18 16:40 |
...neredzu nekādas kļūdas, tikai stihisku spontanitāti, kas atraisīti projecējas
verbālās ierastu vārdformu nobīdēs, sniedzot dzejojumam īpašu individuālu kolorītu.
:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!