Pēdējā vēlēšanās

Man atliek vēl vēlēšanās,
Tā teikt - tā pēdējā,
Ja ne arī tagad,
Kādreiz tā noteikti būs.
(Kurš gan liedz padomāt tagad?)
Varu vēlēties atstāt šeit
Savam vārdam atvadu dzeju,
Tad noteikti būs kāds,
Teiks, cik egoistisks stāsts.
(Neliedzies, būs cilvēks reiz tāds!)
Varu vēlēties aiziet klusi,
Nevienam neteikusi,
Tad raudātu mani radi,
Ka atstāju viņus tik spēji.
(Vismaz viņi būs svabadi!)
Varu vēlēties pasaulei mieru,
Gaišu un brīvu dienu,
Tad teiks, re, kārtējais melis,
Izliekas, ka viņam tas rūp.
(Nevar izdabāt pasaulei lielai!)
Tad teikšu, pie velna, es
Tik daudz jau esmu par jums,
Varu vēlēties atstāt šo zemi,
Lai debesīs mirdzētu!
(Par zvaigzni es spīdēšu!)