Akmens.

autors: exizeaar [dzejoļi]

Plastilīna akmens pirkstgalu vējā pakļāvīgi plīvo -
Tā dziesminieks dzimst, tā dziedot mīl, tā gavilējot dzīvo,
Granīta sirds iepukstas krūtīs pat kapakmens plāksnei,
Kad pārņem gaisu priekpilnie vārdi, kas dziesminieka stāstā...
Tie apklāti plānā, zeltītā dvēseles sviedru kārtā
Liek sadegt nāves nojautām dzīvības sārtā,
Nav pagātne, nākotne nav- ir vien tagadne krāšņā,
Kad dziesma šī ierauj pasauli mīlnieka vārsmā...
---------------------
Plastilīna akmens pirkstgalu vējā pakļāvīgi plīvo-
Tā dziesminieks iemūžo aizsaulē dusošo savu mīļo...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
pagaliite	2008-06-14 08:02
varbūt tas akmens no māla, kamēr vēl dziesminieks sēro, māls mīksts, vēl līdz akmenim tālu?
Vejslota	2008-06-14 10:49
Jāaizbrauc uz kapiem... :))))))
malva	2008-06-14 11:18
`.. nāc līdz manā dzimtenē meitene teica, draugs mans, klusi iemīlot, sirds tevi sveica..`;)
Vejslota	2008-06-14 11:23
...un mēs saderam kopā, jo tu laivinieks stalts, Un dzintara jūra mūsu laimei te šalc.. :)))))))))))))
malva	2008-06-14 11:27
bet ... :(
malva	2008-06-14 11:29
:)) veejinja ;))
Vejslota	2008-06-14 11:41
..."esmu brīvs kā putns, gribu cerēt"... "ieklausies vējā, ieklausies asarās, Kā mūsu dzīve lēni, lēni rit.." Ivo Fomka.. :)
klusaisMiileetaajs	2008-06-14 16:06
Ienāca prātā anekdote par Čapajevu un plastalīnu viņa biksēs. :)))
ahma	2008-06-14 19:57
Skaistums un skumjas,tām ir īpaša vara!
mistik	2008-06-15 18:40
Platilīns ir padevīgs materiāls...!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!