Pazust...

autors: Domataja [dzejoļi]

Ikreiz, kad notiek tā,
Manī sagriežas viss.
Atmiņas par laimi to
Liek starot priekā neatņemamā!

Ikreiz, kad atceros to,
Gribu atgriezties tur.
Būt tādai, kāda biju -
Mana karstākā vēlme ir!

Tikai pēc tam
Gribas atkal aizmirst visu,
Jo turpinājums un beigas
Nav kā filmās laimīgās!

Tādās reizēs labāk pazust
Kaut kur, starp pagātni un nākotni.
Starp vakardienu un rītdienu.
Un neatrasties vairs...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
pagaliite	2008-06-14 08:04
šodienā pazust lai vakardiena un rītdiena neierauga uz īsu brīdi var atrast mazu paslēptuvi vai spraugu
kaijaa	2008-06-14 10:28
šodiena ir vienmēr. arī tad, kad tā jau kļuvusi par vakardienu, arī tad, kad tā vēl nav pienākusi rītdienas izskatā...
Vejslota	2008-06-14 11:25
Man ar ir šitādas reizes.. :)))))))
Domataja	2008-06-14 15:00
Prieks, ka saprotat mani!!! :))
Rausis67	2008-06-14 15:42
Pazust tālēs zilajās.... Ka papēži vien cilajās!!! Gribas visu aizmirst, Lai atkal un atkal.... ...un atkal nāk rudens ar vējaslotu!
klusaisMiileetaajs	2008-06-14 16:07
Laikam jau paliec par sievieti, ko? :)) Vai čalis jau ir?
lijucis	2008-06-14 21:32
izraudi šodienu, lai rītdienu vari gaidīt ar smaidu...
Domataja	2008-06-15 11:47
Njaa... :) es skumjas "izraudu" dzejā!!! Un , jap, man ir draugs...bet līdz zināmai robežai...:))
mistik	2008-06-15 18:37
Dzīve nav kino!Pagātne ir pieredze, kura vienmēr noder!! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!