Graužamies cauri dzīvei..

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es tevi aicinu:
Uz cietu maizes šķēli!
Uz krama cietu rupjo maizi.
Tik cietu, melnu
Uz kuras salauzt ēveli.
Es gribu zināt:
Cik spēsi daudz?
Vai pudu sāls man nesīsi.
Tad kopā gaišās,melnās dienās
Ar mani dzīves riku grauzīsi?
Lai nodilst zobi,
Lai tie dilst!
Mēs savas laimes grauzēji:
Un nenīkst mūsu cilts!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2008-06-13 11:32
p.s. uz maizes būs melnie ikri.
Burve77	2008-06-13 13:10
sarkanie:))un zemenes ar putukrējumu:))
kaijaa	2008-06-13 20:04
bebriem, kokus graužot, arī dilst zobi
Vejslota	2008-06-13 21:59
Nu, ja! Kā tad tā cilts iznīks, ja susuriem pēcteči rodas divreiz gadā!? :D
Susurlacic	2008-06-13 22:55
jūs te glaimojat
Vejslota	2008-06-13 23:24
Tu vēl te priecājies- man vienreiz pa 20! :p :D:D:D
mistik	2008-06-16 00:05
Vajag zobus tīrīt ar Blend-a-med, tad būs stipri kā bebra kungam!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!