Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Var gadīties - laime krēslā ņaud


Laime jau ļoti maziņa,
tāpēc daudzi neredz to.
Dažreiz paši laimē peldas,
meklē paši nezin ko.

Varbūt laime pašu mājās,
iesēdusies krēslā ņaud,
un pie galda rosās māte,
kas mutautiņā klusi raud.

Tad, kad bērni meklēt laimi
brauc uz svešām pilsētām.
Un kad atgriežas par vēlu -
raud pie kapu kopiņām…
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2008-06-12 09:10 
:)))...var gadīties!
 Susurlacic  2008-06-12 10:14 
... ņaudēt jau vajadzētu pamatos - kaķīšu laimei.. :)
 Vejslota  2008-06-12 12:14 
Paskatos krēslā- neviena kaķa neredz... Strādniekiem liku atzīties- pamatos nevienu
kaķi tomēr neesot ielējuši... Neviens neņaud... :p :)))))
 Domataja  2008-06-12 13:00 
...laime deguna galā...
...bet vienalga nevar ieraudzīt... :(
 planeeta  2008-06-12 16:37 
Atkal jau Sprīdīts!:)))
 kaijaa  2008-06-12 18:41 
vaiiii, es tiešām domāju, ka būs par maziņu kaķīti, kas krēslā (sēžamajā, nevis
pustumsiņā) ieritinājies un ņaud...
 pagaliite  2008-06-12 20:29 
Ja laime ar lielgabalu šautu,
visi to pamanītu:)
 unita  2008-06-13 00:17 
Diez` vai? Ja nebuus taas nepiecieshamaas izjuutas buut kopaa - nekaadi shaavieni vai
bungu riibinaashanas neliidzees... varbuut murraashana?- taa klusu pie auss..., tad
laimiite ieritinaasies pagalvii :)
 exizeaar  2008-06-13 00:52 
...vispār smags gabals. ..."raud pie kapu kopiņām"... :(
...
...nu bet ir jau arī
tā gaišā nots- laime pat, ja maziņa, tomēr tajā var pat peldēties... :))
 Hopelesse  2008-06-13 22:44 
bišku baiss gabals...bet dikti labs...
 radieto  2008-06-14 22:00 
Kad laime blakus, to var arī nepamanīt. Paiet laiks, un tu attopies - bet toreiz taču
biju laimīgs!...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?