Kad vēji un pasaule smej...

autors: linkoln [dzejoļi]

Klusumu pārrāva vējš,
izvilka smieklus
no azotes.
Smējās vasara,
mākoņi saulē
un mans minka
uz mazās palodzes.

Smējos es
un puķes pļavās,
arī vāverītei tika.
Skatos,
kā pasaule smejas
un man tas ļoti
iepatikās…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Domataja	2008-06-10 17:23
Smieties ir veselīgi... :) Dalīties ar smiekliem un smieties kopā ar citiem ir wnk brīnišķīgi... :*
kwazimorda	2008-06-10 17:52
Bils vainīgs :))
kaijaa	2008-06-10 20:06
kam tāda azote - smieklu pilna? :)
Vejslota	2008-06-10 20:25
... kas tā par... vāverīti??? 8)
Vikinja	2008-06-10 21:14
Un man savukārt ļoti iepatikās Tavs domu un vārdu vieglums!! :):)
forele	2008-06-10 21:58
:)))) Pavilka uz smaidu. Un... atkal man patīk Vējslotas komentārs.:))
linkoln	2008-06-10 22:52
Vējslotas koments pavilka uz plašu, plašu smaidu... :))))))))))))))
mistik	2008-06-10 23:48
:)) Jā, Bila izkaisītie smiekli ir lipīgi!!
Bils	2008-06-11 09:18
:))))))))))))))))))))))))))))))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!