Cunami.

autors: Bils [dzejoļi]

Es noklusēju to, ka vētra bija
Es noklusēju to, ka janvārī lietus lija
Viņa saprata kāpēc, viņa pati juta to
Nepateikto, neredzēto, viņa spēja...

Vējā mati plīvoja, karogi arī
Vēja Māte dzīroja, savu darbu darot
Varot Daba, visu varot
Tu mani, Cunami nepievarēsi
Jo Dzīvība ir tā uz ko mēs derēsim
Cerēsim, cerēsim, pret Debesīm
Vēl, vēlu, veļ, Cunami, veļ,
Veļu laiki atnākuši
Klusi, klusi
Dusi, Likteņbērns dusi
Viņa saprata kāpēc, viņa pati juta to
Nepateikto, neredzēto...
Dusi, Likteņbērns dusi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-06-05 14:48
Pasaule iet uz galu, ka es jums saku- šodien jau otrais cunami... Latvijā!!!!
Susurlacic	2008-06-05 15:59
nu gan !! Lācis rāpjas Gaiziņā lai paglābtos...
pagaliite	2008-06-05 19:00
ja neuzminēsi manu cunami, kas notiks ar tevi un mani? un ja tev cunami nāk virsū, bet nevari pateikt, tad zvani!
mistik	2008-06-05 21:34
Cerēsim!!!
planeeta	2008-06-05 23:38
Baigais gabals.:))
linkoln	2008-06-06 12:36
Vakar lasīju vairākas reizes... Labi, ka šodien padzēru kafiju un acis palikušas dzidrākas! :)) Labāk, lai netrako vēji!
Bils	2008-06-06 12:40
linkoln, es jau pats nesaprotu...:)
exizeaar	2008-06-06 20:42
Hei, Bil ! Tev arī cunami ? Vai mums abiem tā sakritība vai likumsakarība? Cik sen Tavējais Cunami tapis? Vai tikko, jeb jau kādu laiku atpakaļ? ...starp citu, interesants, uzrunājošs, tāds reizē stihisks, reizē personificēts tēlainums :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!