Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pārstrādāts un papildināts. `2006`
kāds vīrs tilta malā –
viņš neredz- stipra, pārlieku stipra [vaniļas] tabakas smarža gaisā kāpj garšas sajūtas, prātu, acu gaišumu atņem. jo viņai bija akvamarīna acis bija, jūras vēja elpa, smiltsērkšķu zaru rokās maigs vieglums. viņai bija. bet viņa aizgāja. vēl dzidri smiekli mazā Parīzes dzertuvē karājas stūros, absinta krūkās, rūtotos galdautos. Garāmgājēju kājās, ubagu izstieptās plaukstās. to stipra [vaniļas] tabakas, storu, jūras smaka moka. Bet vairāk – Atceres. dievinātā. elles speltes pavēlniece. maija karaliene, absinta dieviete. visas aprīļa vizbules reiz pie Elizejas plūktas tai, tikai tai. Kuras soļu vieglums debesīs kāpa. Varbūt. Varbūt elles speltē. Vīrs tilta malā. Neredz. Nedzird. Debesis nodeg dzeltenos vaniļas dūmos.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|