Mirkļa mānīgums..
Tavā sirdī ieeju.
Tavām domām cauri izskrienu.
Tavā smaržā rodu možumu.
Tad lēnām izgaistu:
No sirds es pazūdu,
No domām izžūstu,
Zem zemes roku možumu.
Tas mirklis īss.
Jau pagaisis,
No rakstiem izdzisis..
Tik telpu atstājis:
Kur sirdi rast,
Kur domāt prast,
Kur smaržas nest,
Kur jaunu vest...
Viedokļi par dzejoli |
kwazimorda |
2008-06-05 07:39 |
Labs gan. |
lauvene4 |
2008-06-05 08:50 |
labs:) |
Vejslota |
2008-06-05 08:52 |
Zem zemes- možumu? Kas gan tajā vietā izaugs?! :)) |
exizeaar |
2008-06-05 09:13 |
...un tomēr... tie mānīgie mirkļi- kas gan dzīve būtu bez tiem ... |
Burve77 |
2008-06-05 12:00 |
Susu, Tu ar šiem dzejoļiem man asaras izspied:))) nu trax numurs.... |
lavanda3 |
2008-06-05 12:53 |
njā, iemīlies no jauna, un vecās loves aizmiesti! |
Vejslota |
2008-06-05 13:32 |
... "aizmīsti"...,Lavanda3??? domā, ka Susū (kā tagad francuzim :p) ir tāds spiediens?? :)) |
mistik |
2008-06-05 20:46 |
Labi izdevies! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|