Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Saplosīts un krāsains.
Saplosīts un krāsains celofāna iztērēto kaprīžu un bezbēdīgas laimes mirkļu tetracikls
Invalidizēta menueta haotiski bezjēdzīgā ritmā kūleņojot dejas soli liek. Mans trausli trīsošs rokas pieskāriens pie Tavas sejas ir šajā pēcpusdienas lietū mazliet mikls, Bet varbūt tas nav lietus, kas Tavos bālos vaigos pērļu zaigā pie Tavu acu plakstu atspīduma tiek... Ar akmeņainiem robiem sūnās sirmi senas katedrāla parka kāpnes Caur sakņu gredzeniem un piepju mēlēm smagiem palēcieniem gausi lejup ved. Bet varbūt arī man kā sena tetracelofāna deja menueta ritmā dejo sāpes, Un tikai Tavas dziļi manī redzēt dāvinātās maigās acis manas sāpes redz. Kā pašpietiekams bezkontroles ventilators lokaniem un netveramiem spārniem riņķot pavēl Tā desmittūkstoš mēlēm aizapziņas skaņu simfonija jūtas aizmiglojot skan. Ar dzidriem, siltiem pirkstiem Tavas rokas manā sirdī rētas ravē, Un viss, kas Tavās acīs mirdz un lietus serenādi dejo, pieder man.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|