piedod, mūza...

tas bija sargeņģelis.
viņš nesalūza,
bet, izpletis baltos spārnus,
klusiņām lūdza
patvērumu
uz mana pleca
un sirdī.
viņš nepaklupa akmeņu lietū.
kas zina, kurš pirmais akmeni meta, kas zina...
cik daudz ir nevainīgo,
kas pirmie met
un bīstas patvēruma!
tas tikai sargeņģelis bija,
kurš klusiņām lūdza
par akmeņiem nevainīgiem.
piedod, mūza...