Ģimenītes viesības

Svētku dienas vakars klāt,
Galdam varam apkārt stāt.
Vēroju es sēžot klusi,
Kas te visi sanākuši.

Tā kā svešzemnieks es jūtos,
Vien mātes seja iedrošina,
Ha,- draugaļa, tai cieši blakus,
Kā apkārtējos samulsina...!

Māsa, īsta pilsone,
Divus monstrus radījusi,
Treknais, inteliģentais vīrs-
Psihologs,-kam nekļūst stīvs...

Tētis, norāvies no ķēdes,
Ietempis un runīgs kļuvis,
Viņa jaunā vecene-
Nošmiņķota skārdene..

Vecmuter`, kam laiks uz "laukiem",
Trīc kā apšu lapa; ceļās,
Buču dod man, roku sniedz,
Nepārspēt to tehno dejās...

Pusaudzis šis, māsas dēls,
Melanholisks terorists:
Urbjas acīm gūstekņos,
Grib pie velna sūtīt tos...

Suns zem galda ož man zeķes,
Nosprauslājas, trin aiz letes.
Sīkais brālis raustās smieklos,
Mutei priekš` bāzt konču liekos...

Vēl kāds saka - Tagad lūgsim!
Visi paklausa kā jēri,
Grūti sagaidīt, kad sūksim...
Iekšās gaisma nāk- tik lēni...

Protestē mans tukšais kunģis,
Nenoregulēts kā rāčis,
Reti būt šai lidojumā nācies...
Reiss, kaut nesmēķētāju, ir sācies...