Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ģimenītes viesības
Svētku dienas vakars klāt,
Galdam varam apkārt stāt. Vēroju es sēžot klusi, Kas te visi sanākuši. Tā kā svešzemnieks es jūtos, Vien mātes seja iedrošina, Ha,- draugaļa, tai cieši blakus, Kā apkārtējos samulsina...! Māsa, īsta pilsone, Divus monstrus radījusi, Treknais, inteliģentais vīrs- Psihologs,-kam nekļūst stīvs... Tētis, norāvies no ķēdes, Ietempis un runīgs kļuvis, Viņa jaunā vecene- Nošmiņķota skārdene.. Vecmuter`, kam laiks uz "laukiem", Trīc kā apšu lapa; ceļās, Buču dod man, roku sniedz, Nepārspēt to tehno dejās... Pusaudzis šis, māsas dēls, Melanholisks terorists: Urbjas acīm gūstekņos, Grib pie velna sūtīt tos... Suns zem galda ož man zeķes, Nosprauslājas, trin aiz letes. Sīkais brālis raustās smieklos, Mutei priekš` bāzt konču liekos... Vēl kāds saka - Tagad lūgsim! Visi paklausa kā jēri, Grūti sagaidīt, kad sūksim... Iekšās gaisma nāk- tik lēni... Protestē mans tukšais kunģis, Nenoregulēts kā rāčis, Reti būt šai lidojumā nācies... Reiss, kaut nesmēķētāju, ir sācies...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|