Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

"Laika vecis"

Ieliekam mēs dzīvi
Zelta rāmī,
Ar krāšņām krāsām
Uzgleznojam to
Tak`š nemanam
Ka "laika vecis"
Sācis,šo-mūsu dzīvi
Pats jau izgaršot.
Viņš nesteidzas,
Ar baudu grauž
Šos-robus un
Drīz vien viņa
Pēdas visur būs.
Kad nopēdos viņš
Dvēseliskās mājas,
Vien pāri paliks
Taisnība,ar savām-
Plikajām kājām.
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2008-05-30 13:12 
Taisnība - kā skeletiņš!!
Balta - tā kā Jēzuliņš:):)
 Vejslota  2008-05-30 13:27 
Es ceru, ka laika vecim
Zobi lūzīs kā mūsu Reksim;
Bet ja tā man ļoti
vajadzēs,
Tad staigāšu Durika zandalēs... :p:))
 ahma  2008-05-30 18:49 
Kurš man sīkāk apskaidros,kas ir Durika zandales:))?
 vanadziene  2008-05-30 21:49 
Laika vecis ir reti "cūcīgs" radījums-uz ģīmja un kakla sapēdo krunciņas,
dvēselē-mieles par to, kas mums pagājis garām... Jauki uzrakstīts!:)
 klusaisMiileetaajs  2008-05-30 22:46 
Misters Propers. :))
 planeeta  2008-05-30 22:54 
"Tak`š" un pārgribējās lasīt tālāk.
 ahma  2008-05-30 23:33 
Vai tad tik traki nepatīk...:)?
 linkoln  2008-05-31 09:11 
Ja man nebūtu pērn dzejoļa par laika veci... :))
Mans neizprata, piedod!
 ahma  2008-05-31 11:07 
Doma ierakusies labi dziļi lai šo,tas-"Laika vecis" nenograuž:))!
 mistik  2008-05-31 23:36 
Laika vecis ne tikai grauž! Viņš reizēm dara arī labas lietas! :)
 ahma  2008-06-01 13:50 
Pa reizītei, reizītei, reizītei vien, starp tūkstošs reizītēm,un tā katru dien:)!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?